Saskarsmē ar atbraucējiem svarīga ir attieksme un informācija

Šogad martā ziņu virsrakstos ienāca jauns jēdziens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilotprojekta – reģionālais koordinators reemigrācijas veicināšanai. Koordinatoru uzdevums – veidojot personisku pieeju, uzrunāt aizbraucējus, tos motivēt atgriezties, kā arī palīdzēt risināt jautājumus, problēmas, kas saistītas ar mājupceļu. Vidzemes reemigrācijas koordinatores Ijas Grozas darba vieta ir Cēsīs, Vidzemes plānošanas reģiona birojā, galvenie

Reemigrantiem atbalstu biznesam traucē saņemt dzīvesvietas deklarēšanas jautājums

„Atgriešanās atbalsta” projektu konkurss ir viena no iespējām, kā reemigrantiem attīstīt savas biznesa idejas Latvijā. Lai arī interese par to ir liela, no vairākiem iesniegtajiem projektiem Vidzemē atbalstu guvuši vien divi. Viens no faktoriem, kas daudziem reemigrantiem neļauj startēt konkursā, ir nesakārtots dzīves vietas deklarēšanas jautājums. Ar to saskārušies arī cēsnieki, kuri vēlas atvērt savu

Reemigrantu atbalsta projektu konkursā strikti kritēriji

Nesakārtots dzīves vietas deklarēšanās jautājums un ļoti īss projektu izstrādes laiks – šie ir divi galvenie faktori, kuri, piemēram, Vidzemes reģionā ļāva atbalstīt tikai divus tā sauktos atgriešanās projektus. Uzņēmējdarbības atbalstam reemigrantiem Vidzemē tika iesniegti seši projekti, interese par šo projektu konkursu kopumā bija diezgan liela. Kādas tad bija mājupbraucēju galvenās problēmas, startējot „Atgriešanās atbalsta”

Reemigrantiem apgrūtināta autovadītāja apliecības iegūšana

Atgriežas no ārvalstīm, bet strādāt nevar, jo nepieciešama autovadītāja apliecība – to savukārt nav iespējams iegūt, kamēr Latvijā nav pavadīts vismaz pusgads – ar šādu situāciju saskaras ne viens vien reemigrants. Šāda kārtība viņiem nav izprotama un  apgrūtina iedzīvošanos dzimtenē. Neilgi pēc vidusskolas absolvēšanas Burtnieku novada iedzīvotāja Zanda Vasiļjeva devās uz Lielbritāniju darba meklējumos. Šā

Aizbraucēji Lielbritānijā par atgriešanos uz Latviju domātu pie 1500 eiro atalgojuma

Londonā aizvadīta  ikgadējā latviešu kopienu organizāciju sanāksme, īpašu akcentu liekot uz reemigrāciju. Tajā speciālisti prezentēja iespējas pārcelties uz dzīvi atpakaļ Latvijā. Diasporas pārstāvji atzina, ka iespējamās atgriešanās iemesli ir vēlme būt blakus sev tuvajiem cilvēkiem. Būtiskākais faktors, kas veicinātu atgriešanos ir atalgojums – saņemot 1500 eiro, atgriezties gribētu 75%. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

Darba vilinājums

Reemigrācijas plāns ir ilgtermiņa pasākums, kuru soli pa solim realizēs vairāku gadu garumā. Šajā laikā jānodrošina diasporā dzīvojošos ar izsmeļošu informāciju par darba piedāvājumiem Latvijā un jāuzlabo darba devēju un darba ņēmēju savstarpējā saziņa. Brauciena mērķis bija iepazīties ar to, kā tur organizē darbu ar ilgstošajiem bezdarbniekiem, kā  nodrošina subsidēto nodarbinātību, brīvprātīgo darbu un apmācības.

VIDEO: Cēsu dome brauc uz Angliju saukt mājās emigrējušos novadniekus

Cēsu domes vadība ir pati pirmā Latvijas pašvaldība, kas ieradusies Lielbritānijā runāt tieši ar saviem emigrējušajiem pilsētniekiem un novadniekiem. Esot vēlme saprast, kāpēc jau gadu spēkā esošais vairāk nekā 2 miljonus eiro dārgais reemigrācijas plāns nav īsti nostrādājis, un cēsinieki nav sākuši atgriezties. Tamdēļ Cēsu dome esot gatava katram atgriezties gribošam palīdzēt individuāli, un līdz

Veiksmīgie sadarbības piemēri ar tautiešiem ārzemēs iedvesmo Latvijas pašvaldības veidot nākamos projektus

5. martā Ārlietu ministrijā seminārā „Latvijas pašvaldību sadarbība ar tautiešiem ārzemēs. Veiksmes stāsti un izaicinājumi” pašvaldību pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar savu pieredzi sadarbības un komunikācijas veidošanā ar Latvijas diasporu. Latvijas pētnieku by Feven 2.2″>grupa plāno izpētīt, kā dzīvo un str ādā tau tieši ārzemēs, kā viņi saglabā saikni ar dzimteni, kādus informācijas kanālus viņi izmanto,

Rīgā notiekošo paneļdiskusiju veltītu Baltijas jauniešu reemigrācijas jautājumiem var vērot tiešraidē internetā

8. novembrī Rīgā, Kaņepes Kultūras Centrā notiek paneļdiskusija Vai mana valsts mani grib? Baltijas jauniešu reemigrācija. Diskusijā piedalās gan Latvijas Reemigrācijas plāna izstrādes darba grupa, gan uzņēmēji, kas pēc ilgākas prombūtnes ārvalstīs atgriezušies Baltijas valstīs un uzsākuši uzņēmējdarbību. Diskusiju vada pētnieciskā žurnāliste, ReBaltica vadītāja Inga Spriņģe.  Līdz ar Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos un, tajā pašā