Reemigrantiem atbalstu biznesam traucē saņemt dzīvesvietas deklarēšanas jautājums

„Atgriešanās atbalsta” projektu konkurss ir viena no iespējām, kā reemigrantiem attīstīt savas biznesa idejas Latvijā. Lai arī interese par to ir liela, no vairākiem iesniegtajiem projektiem Vidzemē atbalstu guvuši vien divi. Viens no faktoriem, kas daudziem reemigrantiem neļauj startēt konkursā, ir nesakārtots dzīves vietas deklarēšanas jautājums. Ar to saskārušies arī cēsnieki, kuri vēlas atvērt savu autoservisu.

Cēsinieki Oskars Liepiņš un Elvijs Sotnieks plāno atvērt savu autoservisu kādās neapdzīvotās telpās Liepas pagastā. Ideju par uzņēmējdarbības uzsākšanu Latvijā puiši lolojuši jau sen, kad dažādus ar autoremontiem saistītus darbus darījuši ārzemēs. Tagad abiem ir ģimenes, kas arī bija galvenais mudinājums pēc teju desmit svešumā pavadītiem gadiem atgriezties dzimtenē. Tad uzzinājuši par iespēju startēt uzņēmējdarbības „Atgriešanās atbalsta” projektu konkursā, kas šķitusi laba izdevība uzsākt savu biznesu. Taču grūtības sagādājusi nenokārtotā dzīves vietas deklarācija ārzemēs.

“Es personīgi nebiju piedeklarējies. Sanāca kaut kā tā, ka aizbraucu kaut ko pastrādāt, un no sākuma strādāju neoficiāli, un tad sāku strādāt oficiāli, bet vienkārši kaut kā nepiereģistrējos, bet visas vēstules tā jau man bija saistītas ar Latviju, ka es esmu tur bijis, visas algas lapas un viss. To neņēma vērā,” stāstīja reemigrants Oskars Liepiņš.

Līdz ar Oskara un Elvija projektu konkursa kritērijiem atbilda vēl tikai viens pieteikums no kopumā sešiem iesniegtajiem projektiem. Tuklāt interesi par atbalsta saņemšanu dažādu veidu biznesu uzsākšanai Vidzemē bija izrādījuši kopumā 30 reemigranti. Arī viņiem konkursā liedza startēt noteikums, ka cilvēkam jābūt izdeklarētam no Latvijas un piedeklarētam ārvalstīs.

“Cilvēki daudzi bija arī piedeklarējušies, bet dzīves vietas deklarēšanas likums nosaka, ja ilgāk nekā mēnesi dzīvo ārpus Latvijas, tad viņam ir jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sava tā brīža atrašanās vieta. Cilvēki to nezināja. Liela tiesa uzskatīja, ka, ja viņš ir piedeklarējies ārzemēs, tad tas automātiski atnāk arī uz šejieni. Tas bija viens no lielākajiem iemesliem,” atzina reemigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza.

Remigrācijas koordinatore vērtē, ka turpmāk šāda veida uzņēmējdarbības atbalsta konkursu noteikumi būtu jāpārskata un jāatvieglo. Tikmēr Elvijs un Oskars cer, ka drīzumā izdosies saņemt solīto atbalstu deviņu tūkstošu eiro apmērā, lai beidzot varētu atvērt savu autoservisu un uzsākt darbu.

Informācijas avots

Foto: pexels.com

 

 

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas