Atklāts jaunais Kuldīgas Restaurācijas centrs

Latvijas simtgades priekšvakarā 16. novembrī no iznīcības izglābtā Kuldīgas vecpilsētas ēkā Kuldīgā, Baznīcas ielā 30 tika atklātas Kuldīgas Restaurācijas centra jaunās telpas. Ēka Baznīcas ielā 30 ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa “Kuldīgas senpilsēta” daļa.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa svinīgajā atklāšanas pasākumā pauda gandarījumu par to, ka Kuldīgas Restaurācijas centra komandai Ilzes Zariņas vadībā ir izdevies izveidot pamatīgu sadarbību ar iedzīvotājiem. Viņa novēlēja, lai izdodas vēl vairāk iedzīvotājus ieinteresēt un stāstīt viņiem par to, cik lielā vērtībā kuldīdznieki dzīvo. “Lai katrs, kurš dzīvo vecpilsētā, aizvien vairāk apzinās, ka vieta, kur viņš dzīvo, ir ļoti liela vērtība, ka to jāsaudzē un par to jārūpējas,” sacīja I. Bērziņa.

Kuldīgu kā labo piemēru Latvijā atklāšanas pasākumā izcēla Kultūras ministrijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un UNESCO nacionālās komisijas pārstāves. Kultūras ministrijas ES fondu departamenta direktore Zanda Saulīte sacīja: “Atjaunotā infrastruktūra nebūtu pilnvērtīga, ja šeit nebūtu ļoti mērķtiecīgu un izprotošu iedzīvotāju, kas spēj ienest saturu un piepildīt atjaunotās ēkas.” Viņa bija atvedusi Kultūras ministrijas Atzinības rakstu, ko par ieguldīto darbu mantojuma saglabāšanā saņēma Kuldīgas Restaurācijas centra restaurators Jānis Mertens.

Arhitekts Aldis Orniņš, kurš izstrādāja būvprojektu, pastāstīja, ka šī ēka ir pārdzīvojusi raibu likteni – tā ir bijusi dzīvojamā ēka, tirgotava, iebraucamā sēta. Tā nodegusi un nu atdzimusi no jauna, jaunā kvalitātē. Viņš novēlēja, lai šī ēka vienmēr ir pilna ar zināt gribošiem, darbīgiem kuldīdzniekiem un arī citu vietu iedzīvotājiem, kuri šeit mācās tēvutēvu gudrības.

Jaunās, daudz plašākās telpas nodrošinās labus darba apstākļus restauratoriem – šeit iespējams vienlaikus veikt krāsošanas un kokapstrādes darbus, kas daudzkārt šaurākajās Restaurācijas centra iepriekšējās telpās nebija iespējams. Ēka arī kalpos kā izglītības un informācijas centrs iedzīvotājiem, amatniekiem, būvniekiem, arhitektiem. Šeit iekārtota mācību klase, kur demonstrēt mācību video, interneta materiālus par restaurācijas procesu, kā arī rīkot izglītojošus seminārus. Arī šādas telpas Restaurācijas centra rīcībā agrāk nebija.

Vēl šeit būs gaidīti arī tūristi: te būs vēl viena vieta Kuldīgā, kur varēs iepazīties ar izciliem restaurācijas piemēriem, apskatīt, kādi vēsturiski bijuši dažādu konstrukciju savienojumi, kā logs tiek iestiprināts sienā vai kā veidots dūmenis. Kā atklāšanā atklāja Kuldīgas Aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane, pirmās trīs tūristu grupas jau pieteikušās Restaurācijas centra apskatei.

Būvprojektu ēkas atjaunošanai izstrādāja SIA “Darbnīca A projekti” pieredzējušie arhitekti Aldis un Anita Orniņi. Būvdarbi norisinājās vairākās kārtās. Tā kā ēka bija cietusi ugunsgrēkā un atradās sliktā stāvoklī, vispirms bija nepieciešams veikt ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju atjaunošanu un restaurāciju, tāpat vajadzēja ēkai nostiprināt pamatus un uzlikt jumtu. Piesaistot līdzekļus no Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas, restaurēja esošos logus, slēģus un durvis, kā arī pēc esošo parauga izgatavoja jaunus koka logus un durvis. Visbeidzot, ēkai atjaunoja fasāžu apmetumu, vadoties no esošo fragmentu paraugiem, ierīkoja pagalma lieveni un atjaunoja priekšnamu, pielietojot priekšnama un dēļu sienas demontētos fragmentus. Ēkas mansarda stāvu neizbūvēja, bet 1. stāvā veica iekštelpu apdari, saglabājot esošos sienu apmetuma un krāsojuma fragmentus, ierīkojot apdares un konstrukciju atsegumu parauglaukumus. Atbilstoši 19. gadsimta beigu stilistikai pirmajā stāvā ierīkoja koka grīdu, bet darbnīcas telpā, atsaucoties uz sākotnējo māla klonu, ierīkoja betona klonu. Vēl ēkas ārsienās un pārsegumos ierīkoja siltumizolāciju, telpās ierīkoja apkures un vēdināšanas sistēmu, kā arī inženierkomunikācijas. Būvdarbus ēkā veikušas 3 kompānijas – SIA “AB Būvniecība”, SIA “Būvfirma INBŪV” un pilnsabiedrība Konsorcijs RT-ALTE. Kopumā būvdarbi izmaksāja 433 tūkstošus EUR.

Iedzīvotāju interese par vecpilsētas ēku atjaunošanas darbiem un restaurācijas centra rīkotajiem izglītojošajiem pasākumiem ir liela. Aizvadīto gadu laikā iespēju sakārtot sava īpašuma logus izmantojušas vairāk nekā 150 kuldīdznieku ģimenes.

Kopš 2009. gada ik vasaru Kuldīgā norisinās starptautiska restaurācijas darbnīca, regulāri notiek kultūras mantojuma laboratorijas – izglītojošas lekcijas, amatu demonstrējumi, kā arī izglītojošas programmas amatniekiem. Durvju glābšanas programmas ietvaros kopš 2008. gada restaurēti vismaz 20 unikālie Kuldīgas durvju komplekti.

Kuldīgas restaurācijas centrs izveidots 2010. gadā. Tā darbības mērķis ir nodrošināt Kuldīgas un novada vēsturiskā mantojuma autentiskuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kā arī nodrošināt amatniecības tradīciju pārmantojamību un vēsturisko amatniecības prasmju ilgtspēju. Centra uzdevumos ietilpst iedzīvotāju un vecpilsētas ēku īpašnieku konsultēšana ēku saglabāšanas un restaurācijas jautājumos, praktisku koka būvgaldniecības restaurācijas darbu veikšana un vēsturisko ēku apsekošana Kuldīgas novadā. Tāpat restaurācijas centra speciālisti apzina steidzami veicamos ēku saglabāšanas darbus vecpilsētā, lai novērstu īpaši unikālu detaļu neatgriezenisku bojāeju.

Restaurācijas centrs aktīvi piesaista finansējumu no Latvijas un ārvalstu fondiem, lai sekmētu izpētes un restaurācijas darbu norisi Kuldīgas novadā: kopumā no dažādiem fondiem centram izdevies piesaistīt finansējumu gandrīz 400 tūkstošu EUR apmērā. Restaurācijas centra rīkoto izglītojoši aktivitāšu kopums 2013. gadā saņēma Eiropas Savienības balvu kultūras mantojumā “EUROPA NOSTRA”. Latvijā šī balva piešķirta vēl tikai Rundāles pilij.

Informācijas un bilžu avots: Kuldīgas novada pašvaldība
Fotogrāfiju autors: Ričards Sotaks

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas