«Brexit» vienošanās apdraudēta – atkāpjas jau četri britu ministri

Pamatīgu iekšpolitisku satricinājumu Lielbritānijā radījusi ar Eiropas Savienību (ES) panāktā “Brexit” vienošanās. Kaut arī trešdien, 14. novembrī, vakarā to atbalstīja britu premjerministres Terēzas Mejas valdība, ceturtdien četri ministri ir atkāpušies. Tas rada šaubas par “Brexit” vienošanās dzīvotspēju un arī bažas par to, ka Mejas valdība var krist.

ĪSUMĀ:

Trešdien britu valdības akceptētās vienošanās dēļ atkāpjas jau 4 ministri.

Vislielākie iebildumi pret palikšanu Eiropas muitas ūnijā arī pārejas posmā.

“Brexit” ministrs Rābs atkāpjas, jo vienošanās ir “pusceļš uz suverēnu nāciju”.

Meja turpina aizstāvēt vienošanos – tā ir labākā.

Parlamentā pret vienošanos sola balsot opozīcija un arī Mejas partijas pārstāvji.

Toriji – eiroskeptiķi varētu ierosināt partijā balsojumu par neuzticību Mejai.

Ja Mejas plānu parlaments noraida, valdībai 21 dienas laikā jāpiedāvā jauns plāns.

Ja noraida arī jaunu plānu –  vienošanās jāpārskata vai jāpamet bloks bez tās, jārīko jaunas vēlēšanas vai jauns referendums.

Brisele seko līdzi un plāno 25.novembrī samitā apstiprināt vienošanos.

Atkāpušies ministri tomēr nevar samierināties ar dokumentā paredzētajiem noteikumiem. Visvairāk iebildumu ir par Apvienotās Karalistes palikšanu muitas savienībā, lai nebūtu jāatjauno robeža starp Īriju un Ziemeļīriju.

Pēc piecu stundu garām un grūtām valdības sarunām trešdien vakarā britu premjere Terēza Meja beidzot paziņoja, ka “Brexit” vienošanās guvusi ministru atbalstu. Taču drīz vien šī uzvara sāka izskatīties ļoti trausla.

Jau nākamajā dienā no rīta atkāpās divi ministri – vispirms Ziemeļīrijas lietu valsts ministrs Šailešs Vara, kurš, lai gan atbalstīja Lielbritānijas palikšanu ES, uzskata, ka vienošanās neievēro referendumā pausto tautas gribu. Līdzīgu viedokli pauda arī nodarbinātības un pensiju ministre Estere Makveja, kas uzskata, ka briti pārāk piekāpušies Briselei.

Vispārsteidzošākā atkāpšanās nāca no “Brexit” ministra Dominika Rāba, kurš pats piedalījās vienošanās izstrādes procesā.

Savu aiziešanu viņš pamatoja ierakstā sociālajā vietnē “Twitter”, rakstot, ka “Ziemeļīrijai piedāvātais regulējuma režīms rada ļoti reālus draudus Apvienotās Karalistes nedalāmībai”.

ieši Ziemeļīrijas jautājums “Brexit” sarunās bija viens no galvenajiem strīdus avotiem. 585 lappušu garajā vienošanās tekstā tam piedāvāts risinājums – lai nebūtu stingrās robežas, 21 mēnesi garajā pārejas periodā Lielbritānija saglabās pieeju vienotajam tirgum un paliks muitas savienībā ar ES. Tas ir kā rezerves variants gadījumā, ja līdz tam laikam puses nebūs noslēgušas jaunu brīvās tirdzniecības līgumu.

Vienošanās arī paredz, ka 3 miljoni ES pilsoņi, kas ieceļos Apvienotajā Karalistē līdz pārejas perioda beigām, saglabās līdzšinējās tiesības, tāpat kā 1 miljons Eiropā dzīvojošo britu. Un briti nokārtos finansiālās saistības pret bloku 44 miljardu eiro vērtībā.

Rābs vēl nesen viesa cerības, ka Londonas un Briseles sarunas izdosies un panāks tādu rezultātu, kāds būs vislabākais abām pusēm, bet tagad viņš intervijā raidorganizācijai BBC pavēstīja, ka vienošanās tomēr ir pretrunā ar solījumu sabiedrībai un viņš to nevar pieņemt.

Šis pagaidu risinājums, kura laikā Lielbritānija varētu joprojām izmantot Eiropas vienoto tirgu, bet tai būtu arī jāpilda Eiropas Savienības līgumi, nostādītu britus neizdevīgā situācijā.

„Tas mūs noliek pusceļā uz suverēnu nāciju,” norādīja Rābs.

„Es cīnījos par labu „Brexit” vienošanos, bet tajos piedāvājumos, ko saņēmām vakar Ministru kabinetā, ir divas lielas kļūdas – pirmkārt, tie apdraud Lielbritānijas integritāti, un, otrkārt, šī pagaidu situācija varētu mūs ieslēgt tādā režīmā, kas būtu postošs ekonomikai un drauds mūsu sabiedrības uzticībai demokrātijai,”  paziņoja Rābs.

Nav izslēgts, ka Mejas valdība krīt ar vienošanās tekstu neapmierināto politiķu neuzticības balsojumā.

Un, pat ja tā pārvar krīzi, vissmagākā cīņa vēl gaidāma parlamentā, kur viņai ceturtdien atkal nācās vienošanos aizstāvēt.

““Brexit” sarunas ir par rīkošanos valsts interesēs. Tas nozīmē, ka mums jāpieņem pareizās izvēles, nevis vieglās izvēles. Izvēle ir skaidra – mēs varam pamest ES bez vienošanas vai arī “Brexit” vispār nenotiek. Vai arī varam vienoties par labāko vienošanos. Un tā ir šī vienošanās,” uzsvēra Meja.

Decembrī parlamentā gaidāms balsojums, kur pret vienošanos balsis solījuši ne tikai opozīcijā  esošie leiboristi un Ziemeļīrijas unionisti, bet arī vairāki pašas Mejas partijas pārstāvji.

“Valdība piedzīvo haosu. Šī vienošanās riskē atstāt valsti nenoteiktā pusceļā bez reālām tiesībām izteikties. Pat ja pēdējais “Brexit” ministrs, kurš strādāja pie šīs vienošanās, pasaka, ka nevar to atbalstīt, kādu gan uzticību tas rada citiem šajā valstī?” retoriski vaicāja opozīcijas līderis Džeremijs Korbins.

Ir izskanējušas ziņas, ka eiroskeptiski noskaņotie toriji ierosinās partijā balsojumu par neuzticības izteikšanu Mejai kā konservatīvo līderei, un varētu jau būt savākti nepieciešamie 48 paraksti šāda balsojuma pieprasīšanai.

Ja Mejas plāns parlamentā tiek noraidīts, valdībai ir 21 diena piedāvāt jaunu plānu, ja arī to noraida, vai nu vienošanās jāpārskata, vai jāpamet bloks bez vienošanās, jāsarīko jaunas vēlēšanas vai jauns referendums.

Tikmēr Briselē, rūpīgi vērojot procesus Londonā, turpina gatavoties tālākajam.

Saskaņā ar Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska teikto, šo vienošanos tagad analizē visas dalībvalstis. Nedēļas nogalē tiksies dalībvalstu vēstnieki. Un, ja nenotiks nekas ārkārtējs, Briselē 25. novembrī, svētdienā,  kopā nāks dalībvalstu vadītāji, lai noslēgtu vienošanos. Taču daudzi arī sociālās saziņas vietnē “Twitter” tagad jautā, vai pavērsienus britu valdībā var uzskatīt par ko ārkārtēju.

Informācijas avots

Foto: pexel.com

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas