Racionāla taupība un skopums

Vieni un tie paši vārdi dažādu cilvēku izpratnē var iegūt pavisam atšķirīgu nozīmi. Kādam tie var šķist negatīvi, citam, tieši pretēji, pozitīvi. Protams, to, kā mēs uztveram vārdus, ietekmē arī situācija un konteksts. Piemēram, vārdi taupīgs un skops parasti tiek piedēvēti kā cilvēku īpašības. Un izmaksu kontrole, kā arī ietaupīšana ir viens no svarīgiem soļiem ceļā uz finansiālo neatkarību.

Taupība var tikt uzskatīta par negatīvu īpašību, taču tā ne vienmēr tāda ir. To, kurā brīdī cilvēka taupīguma pakāpe kļūst pārāk augsta, nosaka konteksts un situācija. Savukārt skopums vienmēr tiek uztverts kā slikta rakstura iezīme.

Ja runājam par savas finansiālās situācijas kontroli, piesardzība naudas tērēšanā ir nozīmīga, ja vēlamies sasniegt savus mērķus. Tieši tādēļ taupība šādās situācijās ir noderīga, taču, kad taupība aiziet pārāk tālu, cilvēks kļūst skops, un to vairs nav iespējams uzskatīt par pozitīvu un labu īpašību.

Lai labāk izprastu atšķirību starp saprātīgu taupību un skopumu, ielūkosimies dažos piemēros.

Kā izpaužas skopums?
Reiz dzīvoja Jānis, kurš centās taupīt katru centu, kuru viņš nopelnīja. Jānim bija ģimene – sieva un dēls, un viņi dzīvoja nelielā mājā. Ģimenes galva pelnīja salīdzinoši labi, kā arī prata pārvaldīt izdevumus, papildus kredīta maksājumiem un rēķiniem atrodot arī līdzekļus, kurus ieguldīt izdevīgos darījumos.

Kāda bija Jāņa problēma? Viņš mēdza taupīt visur, kur vien iespējams – sākot ar krūzi kafijas no rītiem, beidzot ar ģimenes atvaļinājumiem. Tāpat Jānis nevēlējās iegādāties automašīnu, taupīja naudu pārtikas produktiem utt. Turklāt šajā ģimenē nebija datora, kas mūsdienās ir teju neatņemama ikdienas sastāvdaļa.

Papildus tam visam Jānis taupīja naudu apģērbam un apaviem, iegādājoties tos tikai tad, kad esošie jau bija nonēsāti, un arī tad viņš pirka tikai lētākos modeļus. Tāpat viņš nevēlējās pirkt savam dēlam divriteni. Jānis savam dēlam liedza iespēju nodarboties ar citām ārpusskolas aktivitātēm vai hobijiem, izņemot mācīšanos un grāmatu lasīšanu.

Šis piemērs labi parāda to, ka taupība var pārvērsties skopumā, padarot cilvēku dzīvi diezgan nožēlojamu. Turklāt tā ietekmē arī ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un cilvēku apmierinātību ar dzīvi.

Kā izpaužas racionāla taupība?
Šis piemērs ir par Kārli, kurš ir taupīgs, taču ne skops. Viņš izvairās doties uz dārgiem veikaliem, kā arī apmeklē kino trīs līdz četras reizes gadā. Kārlis ikdienā nenēsā zīmolu apģērbus vai aksesuārus, kā to dara viņa kolēģi, taču nepieciešamības gadījumā viņš iegādājas labas kvalitātes preces.

Interesanti ir tas, ka Kārlis ikdienā nēsā līdzi savu bankas karti, taču izmanto to saprātīgi. Šis ir viens no piemēriem, kas atšķir šo vīrieti no Jāņa.

Kārlim ir savs personīgais auto. Reizēm viņš kopā ar savu ģimeni dodas vakariņot ārpus mājas vai arī apmeklē kultūras pasākumus. Kārlis iedrošina savu meitu apmeklēt deju nodarbības un citas aktivitātes, taču, protams, ar noteiktu kontroli.

Tagad mēs redzam vienu negatīvu un vienu pozitīvu piemēru tam, kā taupība un skopums var izpausties ikdienas dzīvē. Ikviens no mums ir redzējis cilvēkus, kuru naudas tērēšanas paradumi nav balstīti uz racionālu taupību – tā var būt gan nevajadzīgu preču iegāde, gan arī pārtērēšanās utt.

Svarīgākais jautājums, kas tev jāuzdod sev pašam, lai nenokļūtu līdzīgā situācijā, ir “Kā lai saprotu, kurā brīdī es esmu taupīgs un kurā – skops”?

Izmaksu klasificēšana
Pirmais solis ceļā uz to, lai saprastu, kas ir labs un kas ir slikts, ir prasme paskatīties uz savu dzīvi no malas, fokusējoties tieši uz ikmēneša izmaksām. Centies iedalīt tās šādās kategorijās:

=> Pirmās nepieciešamības preces (tās, bez kurām tu nevari iztikt);
=> Daļējas izvēles izmaksas;
=> Izvēles izmaksas (ko tu vēlies un vari atļauties.

Kā redzi, pirmās un trešās kategorijas izdevumu daba ir pretēja. Pirmās nepieciešamības preces un obligātie izdevumi ir tie, kuriem tev katru mēnesi obligāti jāieplāno līdzekļi, piemēram, mājokļa īre, elektrība, komunālie maksājumi, kredīti, pārtikas iegāde u.c.

Nākamā kategorija ir daļējās izvēles izmaksas, kas ietver izdevumus par lietām, kuras var šķist obligātas, taču mēs bez tām varam iztikt. Tiesa, šādas lietas parasti ir nepieciešamas, jo tās atvieglo mūsu dzīvi, piemēram, mēbeles, mašīna, dažādas tehnoloģijas u.c.

Savukārt izvēles izmaksas ir tās, no kurām visvieglāk iespējams izvairīties. Parasti tās saistās ar lietām, kas sniedz mums prieku, relaksāciju un kādu vēlmju apmierināšanu. Piemēram, kino apmeklējums, došanās uz klubu ar draugiem, iepirkšanās zīmolu veikalos, vakariņošana ārpus mājas, spa salona apmeklējums utt. Šādi izdevumi ir ik pa laikam pieļaujami, jo tie apmierina mūsu emocionālās vajadzības.

Sevis palutināšana – vai tā ir slikta?
Šis ir diezgan sarežģīts jautājums, taču ir ieteicams samazināt izvēles izmaksas līdz minimumam. Protams, reizēm ir ne tikai pieļaujami, bet arī ieteicami palutināt sevi ar patīkamu masāžu vai vakariņām kopā ar draugiem, taču, ja šādas aktivitātes tiks īstenotas katru nedēļu, nākotnē vari sastapties ar nopietnām finansiālajām problēmām.

Ideālā gadījumā tavām izvēles izmaksām nevajadzētu pārsniegt 15% no kopējiem ienākumiem. Protams, mēdz būt izņēmuma gadījumi, piemēram, atvaļinājumi ar ģimeni, svarīgi pasākumi, dāvanu iegāde utt.

Kā redzi, izpratne par to, kas ir taupība un skopums, var atšķirties. Tas, ko mēs tev varam ieteikt, lai padarītu dzīvi patīkamāku – esi taupīgs, taču dari to ar mēru!

Informācijas avots
Bildes avots: Pexels.com

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas