ES dalībvalstu līderi nepanāk progresu «Brexit» jautājumā

Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem tikšanās laikā Beļģijas galvaspilsētā Briselē nav izdevies panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni informēja, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja uzrunā  pārējiem dalībvalstu līderiem nav izteikusi vērā ņemamus jaunus priekšlikumus, kas varētu izvest no strupceļa “Brexit” sarunas.

Tomēr viņš esot sajutis Londonas politisko gribu panākt progresu.

„Mēs vēlamies aizsargāt Īrijas Republiku. Mums tā ir prioritāte. Ne tikai tāpēc, ka es esmu itālis, es tomēr esmu optimistisks. Tas nav viegli, taču sasniegt vienošanos ir iespējams,” teica Tajāni.

Turpina premjerministrs Māris Kučinskis, kurš pārstāv Latviju samitā „Briselē”.

Savukārt vakarā notikušajās darba vakariņās, kurās nepiedalījās Meja, bloka dalībvalstu līderi secinājuši, ka sarunās ar Londonu nav panākts pietiekams progress.

Samita dalībnieki bijuši vienisprātis, ka sarunas ar Lielbritāniju ir jāturpina, taču īpaša tikšanās par “Brexit” notiks, ja un kad tiks panākts būtisks progress.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite arī norādīja, ka bloka dalībvalstu līderi aicinājuši Eiropas Komisiju vēl enerģiskāk strādāt pie scenārija par Lielbritānijas izstāšanos no bloka bez noslēgtas vienošanās.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka, lai gan vēlamais abu pušu sarunu scenārijs nav īstenojies, šobrīd vēl nav pamata pesimismam, un ir jāturpina intensīvi strādāt līdz šā gada decembra Eiropadomei, tajā izvērtējot panākto progresu, informēja premjera pārstāvis Andris Vaivars.

 “Mūsu atbildība gan ES valstu iedzīvotāju, gan uzņēmēju priekšā ir sagatavoties visiem iespējamajiem risinājumiem kā ES, tā arī katras valsts nacionālajā līmenī. Vienlaikus jāteic, ka, izvērtējot svaru kausus, šobrīd vēl nevar teikt, ka nav cerību uz pozitīvu risinājumu,” pauda premjers.

Latvijas prioritāte ir sarunu noslēgšana par Izstāšanās līgumu, lai Lielbritānijas izstāšanās no ES būtu sakārtota. Ministru prezidents arī akcentēja, ka 27 ES valstu vienotība sarunās ar Lielbritāniju, kā arī savu interešu aizstāvība šajā sarunu stadijā ir nozīmīgāka nekā jebkad.

Ja Lielbritānija aiziet no Eiropas Savienības un līdz ar to vienotā tirgus un muitas savienības, saskaņā ar noteikumiem būtu jāatjauno cietā robeža starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju, ko nojauca 1993. gadā. Tas nozīmētu, atjaunot robežkontroles un neiedomājamas neērtības cilvēkiem un biznesam, kas šajos daudzajos Eiropas Savienības gados brīvi plūdis pāri salai, izdzēšot arī senās konflikta pēdas.

Rezerves variants, kam piekrīt gan Lielbritānija, gan Eiropas Savienība paredzētu, ka robežu neatjauno arī pēc „Brexit” un pastiprināta preču kontrole notiek Īrijas salā, pirms tās nonāk Lielbritānijā. Taču domstarpības ir par to, vai šādai kārtībai būt uz laiku vai pastāvīgi.

Otrs temats, par ko vēl ir dažādi uzskati, ir par brīvo tirdzniecību, kurā Lielbritānija vēlētos dažādus izņēmumus precēm, kam Eiropas Savienība nepiekrīt.

Uzklausījuši Terēzu Meju, Eiropas Savienības valstu līderi vienojās pagaidām neizsludināt nākamā samita datumu, lai gan iepriekš bija iecerēts to sarīkot jau, starp citu , Latvijas valsts svētku laikā – 17. un 18.novembrī, norādot, ka kamēr nav satura, nevar būt arī tikšanās. Signālu par iespējamu samita dienu gaidīs no galvenā sarunveža Eiropas Savienības pusē – Mišela Barnjē. Lielbritānijas izstāšanās datums no Eiropas Savienības arvien ir 29.marts.

Avots: lsm.lv

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas