Apkopējas no ES nav vajadzīgas – britu valdība pēc „brexit” var ierobežot lētā darbaspēka imigrāciju

Pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai strauji jāierobežo lētā darbaspēka ieplūšana no ES. Šāda rekomendācija ir lasāma britu valdības pasūtītajā pētījumā, raksta BBC.

Publicētajā Migrācijas konsultatīvās komitejas pētījumā teikts, ka apturot lētā darbaspēka plūsmu no ES valstīm, vienlaikus Lielbritānijai būs vairāk jāpiesaista vidēji un augstu kvalificētie imigranti no visas pasaules.

Pēc Terēzas Mejas  kabineta pasūtījuma šis ziņojums tika gatavots veselu gadu un tiek sagaidīts, ka uz tā balstoties, tiks veidota Lielbritānijas imigrācijas politika.

Pēc aptuvenām aplēsēm Lielbritānijā, piemēram, dzīvo ap 300 tūkstošiem iebraucēju no Latvijas un Lietuvas un, iespējams, no šīm valstīm daudzi vēl gribētu pārcelties uz Apvienoto Karalisti, lai nopelnītu.

„Ja Lielbritānija spēs pieņemt lēmumus saistībā ar migrācijas politikas pamatkritērijiem, tad mēs rekomendējam iebraukšanas režīmu augsti kvalificētam darbaspēkam  padarīt vienkāršāku un vieglāku nekā mazkvalificētiem darbiniekiem, turklāt nedodot priekšroku darbiniekiem no Eiropas Ekonomiskās zonas. Augsti kvalificētiem darbiniekiem parasti ir augstākas algas un viņi pozitīvāk ietekmē valsts finanšu stāvokli”, skaidro Migrācijas konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs profesors Alans Menings.

Komiteja gan atzīst, ka kaut kādas priekšrocības ES pilsoņiem Lielbritānija varētu saglabāt apmaiņā pret Briseles piekāpšanos kādos citos jautājumos – pirmām kārtām tirdzniecībā.

Pēc migrācijas komitejas domām, barjera lētajam darbaspēkam kopumā varētu būt izdevīga ekonomikai, jo piespiedīs darba devējus efektīvāk izmantot darbaspēku, piesaistīt britu bezdarbniekus, bet vidējo algu kāpums palielinās maksātspējas pieaugumu.

Tomēr daudzi britu biznesa pārstāvji saka, ka lētā darbaspēka trūkums pirmām kārtām novedīs pie cenu kāpuma. Turklāt dažās nozarēs imigrantus vienkārši tuvākajā laikā nebūs ar ko aizstāt.

„Jebkura krasa Eiropas Ekonomiskās zonas darbaspēka ierobežošana būtu problemātiska, ja ne katastrofāla, firmām daudzos reģionos un ekonomikas sektoros”, Daily Mirror citē Džeinu Gratoni no Britu Tirdzniecības palātas.

Celtnieku federācijas vadītājs Braians Berijs ir paziņojis, ka gadījumā, ja komitejas ieteikumi tiks īstenoti, tas paralizēs celtniecības nozari.

Opozicionārs no Leiboristu partijas, izstāšanās no ES pretinieks  Deivids Lemijs savukārt paudis, ka toriju valdība grib sitienu grib vērst trūcīgāko virzienā.. „Par to maksās paši ievainojamākie. Ja augļi netiks novākti, cenas celsies un patērētāji zaudēs”, saka Lemijs.

Veselības aizsardzības sistēmas pārstāvji ne reizi jau pauduši, ka bez medmāsām, aprūpētājām un apkopējām no ES valstīm viņiem, maigi sakot, klāsies ļoti grūti.

Autoritatīvais pētniecības centrs Oxford Economics ir publiskojis pētījuma rezultātus, kuros norādīts, ka imigranti no ES gadā valsts kasē vidēji ienes par 2300 mārciņām vairāk nekā briti. Šī summa ir rēķināta kā starpība starp nomaksātajiem nodokļiem un saņemtajiem pabalstiem.

Tiesa gan, šo starpību gan lielāko tiesu nodrošina imigranti no „vecās Eiropas”, nevis imigranti no jaunajām Austrumeiropas ES dalībvalstīm.

Ja izstāšanās sarunas starp Lielbritāniju un ES nebeigsies ar strīdu un šķiršanos bez vienošanās, tad tiem ES pilsoņiem, kuri jau dzīvo un strādā Lielbritānijā un nekas nedraud – britu valdība sola ieviest priekš viņiem vienkāršu reģistrācijas procedūru.

Arī tiem, kuri vēl plāno braukt uz Lielbritāniju, vēl ir laiks, jo pārejas periods paredzēts līdz 2020. gada beigām. Jaunais režīms attiecībā uz imigrantiem – darba meklētājiem varētu tikt ieviests no 2021. gada.

Avots: BBC

 

 

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas