70% Latvijas mājsaimniecībās vienkārši nav naudas! Kā nosaukt cīņu ar ēnu ekonomiku?

Saruna ar Gunti Bērziņu (60) , VID Kriminālizlūkošanas vadības un attīstības nodaļas vadītāju, 13. Saeimas deputāta kandidātu.

Nepieņemu kompensāciju no tiem, kuri nav man darījuši pāri

Piedzimu Kazahijā, Karagandas apgabalā, Džezkazgana pilsētā, izsūtīto ģimenē. Viena gada vecumā manai ģimenei deva tiesības atgriesties Latvijā. To darījām nekavējoties. Pēc Atmodas man piedāvāja pieteikties represēto statusam. Kāpēc nesaņemt mēnesī papildus 325 eiro (šobrīd), ja tos vienkārši piešķir – jautāja draugi. Bet es nepieņēmu šo statusu, jo neba šī vara mani represēja, ne no šīs varas man jāsaņem kompensācija. Tāds ir mans princips.

Jā, esmu principiāls, jo tāds bija mans tēvs. To esmu neapzināti pieņēmis no viņa, bet apzināti attīstījis.

Sākumā, jaunības maksimālismā gan gāja greizi – man ir viedoklis un tas ir pareizs. Gadiem ejot, diskusijās un sarunās ar cilvēkiem apjautu, ka man šajā ziņā stipri daudz ar sevi jāstrādā. Iemācījos pieņemt citu viedokļus, analizēt cilvēkus, meklēt kompromisus – uz šī ceļa turos un to kopju.

Izrunājam visu – arī ļoti nepatīkamas lietas

Valsts ieņēmumu dienstā strādāju kopš iestādes dibināšanas. Dažreiz pats brīnos – kā tas nācies, ka esmu saglabāts, neesmu nekur aizrotēts nemitīgi mainoties dienesta vadībai. Mans darba lauks ir plašs, apjomīgs, dziļš un ļoti interesants.

Ko nozīmē – kriminālizlūkošana? Runa ir par muitas lietu un nodokļu likumu pārkāpumiem. Mēs vērtējam riska zonas, sniedzam informāciju Nodokļu un muitas policijas pārvaldei par nodokļu apdraudējumiem, iespējamu noziedzīgu grupējumu veidošanos, to darbības specifiku, starptautiskiem noziedznieku tīkliem un to darba lauku Latvijā, par metodēm, kādas tie izmanto, kā tiek realizēti noziedzīgi nodarījumi.

Mani darbinieki ir izcili eksperti katrs savā jomā. Es cienu un respektēju viņu zināšanas un veikumu. Pārsvarā visus lēmumus pieņemu koleģiāli – pēc rūpīgas apspriešanas ar visiem iesaistītajiem nodaļas darbiniekiem. Tomēr jāatzīst – ir reizes, kad daru to vienpersoniski. Gadījumos, kad jūtu – mans eksperts ir emocionāls un nespēj būt objektīvs.

Profesionāļu darbā emocijas nav pieļaujamas

Tas ir tikai cilvēcīgi, piemēram, ja jārisina ēnu ekonomikas apkarošanas tēmas jautājums apstākļos, kur skaidri redzams – cēlonis tam ir tikai un vienīgi – cilvēkiem nav naudas. Latvijā 2/3 mājsaimniecību rodas nopietnas problēmas, kolīdz parādās neplānoti papildus izdevumi. 70 % ekonomiski aktīvie cilvēki saņem līdz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas (30% no tiem 700 eiro) . Tāds atalgojums nenodrošina cilvēka cienīgu iztiku, ko paredz Latvijas Satversme. Tad nākas meklēt iespēju nopirkt lētāk, ietaupīt. Kā saukt to, kurš šādā situācijā metas to apkarot? Te arī rodas emocijas. Diemžēl, tās profesionāļu darbā nav pieļaujamas.

Lai cik smagi nebūtu mūsu risināmie jautājumi, izrunājam pilnīgi visu. Citādi nav iespējams.

Mūsu – sešu analītiķu/ekspertu darbu izmanto Nodokļu un muitas policijas pārvalde.

Karstie punkti. Cēloņi un sekas

Lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī rada cilvēku tolerance pret viltotām, nelegālām precēm. Neesam šajā ziņā rekordvalsts Eiropā. Tā ir pasaules līmeņa sērga, īpaši valstīs, kur vairāk kā 30% dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Ja cilvēki ir spiesti skaitīt katru kapeiku, nevar būt runas par uzkrājumu veidošanu. Tas nozīmē, ka šādā režīmā turot valsts iedzīvotājus, nabadzība būs ilgtermiņā ar progresējošu tendenci. Tieši zemais labklājības līmenis ir iemesls tam, ka veidojas un attīstās ēnu ekonomika. Kāds risinājums?

Progresīvā nodokļu sistēma arī uzņēmējdarbībā

Kā politiķis redzu tam reālu, negaru un saprātīgu risinājumu. Valsts politikai ir jābūt vērstai uz mazā un vidējā biznesa attīstību. Pašlaik notiek pretējais – tiek atbalstīti un veicinātie lielie uzņēmumi. Latviju nedrīkst pārvērst par mazo Ķīnu, kur lielie uzņēmumi piesaista lētā darbaspēka masas.

Cilvēkiem ir jāsaņem adekvāts atalgojums par kvalitatīvu darbu. Savukārt, darba devējam jājūtas savas valsts paspārnē drošam par to, ka vienā jaukā dienā te neparādīsies lielveikals, lieluzņēmums un viņa rūpalu nenoslaucīs no zemes virsas.

Valsts stratēģijai ir jābūt tādai, ka mazais un vidējais uzņēmums ir prioritārs. Tam tiek piemērota labvēlīga nodokļu politika. Domāju par progresīvās nokļu sistēmas piemērošanu ne tikai fiziskām personām, bet arī uzņēmējdarbībā kopumā.

Noteikumiem jābūt vienkārši saprotamiem abām pusēm

Paralēli tam, ir jāatjauno uzticība valstij. Tāpēc valsts pārvaldei jābūt vienkāršai un saprotamai. Cilvēkiem jābūt iespējai jebkurā laikā iepazīties ar reālo stāvokli valstī. Jābūt redzamam, pie kādām svārstībām valstī kuras iedzīvotāju grupas sāk justies labāk, kuras sliktāk, kurām stāvoklis nemainīgs.

Valsts pārvaldes darbību pašlaik regulē tūkstošiem ārējo normatīvo aktu. Valsts ieņēmu dienesta darbu nosaka vairāk kā 70 tiesību aktu normu. Šim skaitlim ir jābūt stipri mazākam.

Jo saprotamāka sistēma, jo vieglāk strādāt tiesībsargājošām institūcijām, godīgāk – uzņēmējam.

Noteikumi, kas nav interpretējami

Ja abās ierakumu pusēs ir vienkārši un skaidri saprotami (bez interpretēšanas iespējas) noteikumi, tas ir priekšnoteikums godīgai un produktīva spēlei.

Izmaiņas normatīvajos aktos izdarāmas tikai tad, ja ir objektīva nepieciešamība un grozījumu rezultātā sagaidāmas kvalitatīvas izmaiņas.

Represīva sistēma rada iespaidu par represīviem izpildītājiem

Kādas ir sabiedrības un VID attiecības? Joprojām nemainīgas. Tikai vārdos un senā vēsturē VID ir atbalsts uzņēmējam. Reāli to nav iespējams panākt, ja nodokļu sistēma un maksājumu slogs ir tāds, kāds tas ir. Valsts ieņēmumu dienests ir tikai izpildītājs – budžeta līdzekļu ieksētājs.

Kamēr nodokļu masa būs pārblīvēti smaga, tikmēr VIDs sabiedrības acīs būs represīva valsts iestāde.

Arī mana ģimene šīm dzirnavām ir gājusi cauri. Labi saprotu, cik tas ir briesmīgi.

Tieši tāpēc tiecos likumdevēja varā, lai šajā jomā strādātu profesionālā saprāta vārdā.

13. Saeimas vēlēšanās atradīsiet mani Latvijas Reģionu apvienības Rīgas sarakstā ar numuru 14.

Ar Gunti Bērziņu sarunājās Liesma Kalve.

Foto: Liesma Kalve un G. Bērziņa personīgais arhīvs.

Reklāmu apmaksā Latvijas Reģionu apvienība.

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas