Latvijas politisko partiju līderi ir ceļā uz Lielbritāniju!

14. septembrī 18:30 Londonā un 15. septembrī 19:00 latviešu centrā Straumēnos Lesterā notiks priekšvēlēšanu debates, uz kurām dodas 13 Latvijas politisko partiju pārstāvji. Latvijas Televīzijā būs skatāma tiešraide no Straumēniem.

Dažus no Latvijas politiķiem sastapu pirms izlidošanas šorīt Rīgas lidostā.

Visiem viens jautājums.
Jūs dodaties viesos pie latviešiem emigrācijā. Noteikti zināt, kādas ir šo cilvēku emocijas un attieksme pret to, kas notiek Latvijā, kāda ir valsts politika un politiķi. Ko Jūs aizvedīsiet šiem cilvēkiem uzmundrinājumam, ticībai, mierinājumam, citādām domām? Kas jūsu ceļasomā, ciemkukulī – sacīsim.

Roberts Putnis, partijas Progresīvie valdes priekšsēdētājs

Man par šo tēmu ir viegli runāt, jo tikai pāris gadu kā esmu atgriezies no savas emigrācijas, kur pavadīju 14 gadus. Zinu, cik diasporas ir dažādas un kādi jautājumi tās nodarbina. Man ir sava – individuālā pieredze svešā valstī dzīvojot, un tāpēc personīgi mani nebaida tikšanās ar emigrācijas latviešiem. Tā mana personīgā attieksme.

Partijas Progresīvie pamatnostādnes šajā jautājumā ir sekojošas. Primāri Latvijā ir jārada vide, uz kuru gribētu bēgt citi. Tas nozīmē – sakārtota sociālā, politiskā vide, sociālās drošības tīkls, kvalitatīva veselības apdrošināšana un aprūpe, darba ņēmēju tiesību nodrošināšana.

Vēlamies ieviest izmaiņas vēlēšanu sistēmā atbilstoši diasporu specifikai. Izveidot atsevišķu vēlēšanu apgabalu diasporām, lai vēlētājs var realizēt savu interesi atsevišķos reģionos, nevis tikai caur Rīgas sarakstu, kā tas notiek patreiz.

Tāpat Progresīvie sola iestāties par dubultās pilsonības ieviešanu emigrācijas pilsoņiem, kas atvieglotu viņu bērnu pilsonības problēmas nākotnē. Ilgtermiņā strādājam pie jautājuma par pensiju neaplikšanu ar nodokļiem Latvijā. Tomēr, lai veicinātu pensionāru atgriešanos dzimtenē, patreiz aktuāli ir panākt beznodokļu režīmu tiem pensionāriem, kuri saņem pensiju tajās valstīs, kur nodokļi pensijām netiek piemēroti.

Gribu piebilst, ka latviešus emigrācijā uztrauc ne tikai pašu problēmas, bet arī savu piederīgo dzīve Latvijā. Tāpēc esmu gatavs visplašākā spektra diskusijai.

Ieva Brante, Latvijas Reģionu apvienības Rīgas saraksta 1. numurs.

Vedu Latvijas emigrācijai trīs lietas.

Atbalstu Diasporas likumam.

Likums patreiz atrodas Saeimā 1. lasījumā un es ļoti ceru, ka tādā redakcijā, kādā tas ir patreiz, tas arī tiks pieņemts. Ir izdarīts labs darbs. Iestrādātas vienkāršas, labas un pašsaprotamas lietas – piemēram – iespēja deklarēt papildu dzīvesvietu, lai varētu savlaicīgi reģistrēties pirmsskolā. Likuma projektā neko nevajadzētu mainīt, tas ir jāpasargā, lai nepārvērstos par politisko cīņu arēnu. Diasporas likums ir korekts.

Atcelt UK nopelnītās pensijas dubulto aplikšanu ar nodokli. Latvijas pilsoņiem, kuri pensijas saņem ASV un Kanādā, iedzīvotāju ienākumu nodoklis netiek piemērots, jo šo valstu gadījumā ir starpvaldību līgumi, kur tas ir noteikts. Arī Ukrainas un Krievijas gadījumā.
Uzskatu, arī UK gadījumā var rīkoties līdzīgi un piemērot IIN tikai tajā daļā, kas pārsniedz UK neapliekamo minimumu.
Saeimā ceru strādāt Juridiskajā komisijā un to, ka cīnīšos par šo jautājumu, varu apsolīt.

Veicināt ne tikai darba vietu attīstību, bet sakārtot uzņēmējdarbības vidi kopumā. Zinu, ka Latviju pametuši ne tikai darba ņēmēji, bet arī potenciāli darba devēji. Ir emigrējušas Latvijas “smadzenes”, radījuši lieliskas darba vietas ārvalstīs, bet ne Latvijā. Kāpēc? Liela daļa aizbraucēju, papildinājuši savas prasmes un apguvuši jaunas iemaņas, veiksmīgi uzsākuši uzņēmējdarbību. Tikpat daudzi Latvijas iedzīvotāji vienkārši izvēlas savam biznesam citu valsti. Jo citur ir daudz mazāks birokrātijas slogs.

Te jāatgriežas pie valsts pārvaldes un pašvaldību funkciju audita. Tas ir garš un smags, bet absolūti nepieciešams process. Esmu gatava, darbojoties 13. Saeimā, aktīvi iesaistīties tā iekustināšanā un veicināšanā.

Edvards Smiltēns, Latvijas Reģionu apvienības valdes loceklis

Pilna ceļasoma.

Pirmā sadaļa. Vai man ir saikne ar emigrāciju, izpratne, kas tur notiek.? Noteikti! Mani bērnības draugi, klasesbiedri, studiju laiku kolēģi – ļoti daudzi ir aizbraukuši. Regulāri uzturu ar viņiem kontaktus, dažus pat esmu pierunājis atpakaļ. Ļoti dažādi ir emigrēšanas iemesli. Tāpēc nevajag liekuļot – ne visiem vajag atpakaļ, ne visi to grib. Galvenais ikvienam ir un būs – atrast labu darbu, lai nopelnītu cilvēka cienīgu iztiku.

Otrā sadaļa. Emocijas. Gadiem krāts, uzlādēts strāvojums – netaisnības sajūta. Sākot ar lielām lietām, piemēram – kā ievēlam valsts prezidentu, līdz personīgai pieredzei, saskaroties ar netaisnīgiem lēmumiem VID, policijā, rindās ārstniecības iestādēs. Valsts vispārējā refleksija – pirmskrīzes laikā motivē ikvienu ņemt kredītus, pēc krīzes cilvēki masveidā zaudē visu – mājas, darbu, ģimenes – valsts klusē, nepalīdz.

Tāpēc – PREMISA! LRA būs brīva un neatkarīga savos lēmumos. Tikai un vienīgi paši būsim atbildīgi par katru no tiem. Tīru politiku ar netīru, svešu naudu nevar uztaisīt.

Aizbraucēju sadaļa. Draugi saka – mani aicina mājās, bet kas kura izpranē ir mājas? Valdība aicina uz Latviju. Tomēr manas mājas ir konkrētāka vieta – Rūjiena, Atašiene, Preiļi..Līdzšinējā reģionālā politika ir vērsta uz iekšzemes kopprodukta palielināšanu. Redzam, jā – tabulās rādītāji pozitīvi kāpjoši, bet aizbraucam uz Atašieni – tur nekas nav mainījies. Lielajās pilsētās izmaiņas ir pamanāmas, mazajās – nē. Reģionālajai politikai ir jābūt līdzsvarotai.

Otra lieta, kas traucē atgriesties – informācijas trūkums. Par to, kādas ir reālās izmaiņas. Latvijā daudzviet ienākušas jaunas kompānijas, trūkst darbaspēka. Vajadzīga vienota informatīvā sistēma – vai bērnam būs skola, bērnudārzs, mājokļa jautājumi – praktiskas, tīri tehniskas lietas.

Nākamais – kur dzīvot? Lielais vairums aizbrauca no vecāku mājām, tagad pašiem ģimene, kas nav gatava dzīvot jebkur. Mājokļu fonda Latvijā praktiski nav. Valdībā pie tā tiek strādāts, bet ļoti minimāli. Nav finanšu instrumenta un sistēmas, lai valsts novirzītu naudu pašvaldībai un tā būvētu mājokļus.

Cilvēki Latvijai ir ļoti vajadzīgi. Vieta tukša nekad nepaliek. Tas ir milzīgs apdraudējums valstij. Latvijas pilsoņi aizbrauc, svešie atbrauc vietā. Nemaz nav jāsagaida, kad aizbrauc kritiskā masa. Gribu, lai aizbraukušie saprot – BEZ JUMS LATVIJA VAR RADIKĀLI MAINĪTIES!

Par palicējiem. Ir tādi, kuri labi iedzīvojušies. Apprecējušies, nodibinājuši ģimenes, atgriezties Latvijā pat nedomā. Viņu vēlme saglabāt latvietību savos bērnos dažkārt ir pat spēcīgāka, kā latviešiem Latvijā. Mūsu pienākums ir meklēt jebkādas iespējas atbalstīt diasporas, piesaistīt finansējumu skoliņām. Palicēji kļūst par Latvijas vēstnešiem. Un tas ir ļoti labi. Esmu apbraukājis visas pasaules vietas, kur dzīvo latvieši. Neesmu bijis vien Antarktīdā un Grenlandē, jo mūsējo tur tiešām nav. Un ziniet, visur, kur ir latvieši, viņus zin, pazīst, viņiem uzticas. Tas ir ļoti labs signāls mūsu uzņēmējiem. Latvietis var būt noderīgs savai valstij, arī esot svešumā.

Rihards Kols, Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis

Uz Lielbritāniju dodos pacilātā garastāvoklī, siltām jūtām, īpaši uz Straumēniem. Man ir izveidojušās vēsturiskas attiecības ar Londonas latviešu diasporu, jo pats esmu nodzīvojis Lielbritānijā 5 gadus. Straumēni ir vieta, kur 2013. gadā organizēju pirmo Lielo talku ārpus Latvijas. Aicināju diasporas latviešus piedalīties un visiem kopā uzpost Straumēnu teritoriju.

Uz diskusiju dodos kā nacionālās apvienības pārstāvis, lai vispirms runātu par Diasporas likumu, kas patreiz atrodas Saeimas Ārlietu komisijā un tiek gatavots 2. lasījumam. Strādājam pie tā, lai septembra beigās to varētu izskatīt Saeimas sēdē 2.lasījumā. Pašlaik diezgan cerīgi izskatās, ka varētu izdoties likumu pieņemt vēl pirms vēlēšanām.

Esmu Diasporas likuma koncepta autors. 2015. gadā sāku darbu pie likuma bāzes izstrādes. Pagājis patiešām ilgs laiks un ieguldīts milzīgs darbs, tāpēc ceru iespējami drīzā laikā sagaidīt paša likuma darbības sākumu.

Likums paredz daudz būtisku lietu, kas atvieglo kā latviešu diasporu dzīvi emigrācijā, tā aizbraukušo atgriešanos dzimtenē. Piemēram – norma, kas paredz, ka pēc atgriešanās Latvijā diasporas cilvēkiem pensijas tiks apliktas tikai ar tik lielu nodokli, kādā tas pārsniedz ārvalstīs noteikto neapliekamo minimumu, faktiski novēršot pensiju aplikšanu ar dubultu nodokli. Tiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, ļoti noderīga būs papildu dzīvesvietas deklarēšanas iespēja, lai varētu saņemt konkrētus pakalpojumus no valsts un pašvaldības – piemēram, piereģistrēt bērnu bērnu dārzam vai skolai, pieteikties pie ārsta u.c. Reemigrācijas procesu atbalstīs reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls. Starp citu, ar reemigrācijas koordinatoriem jau sadarbojušies vairāk kā 770 latviešu ārvalstīs, un divu mēnešu laikā, pateicoties šim darbam, Latvijā jau ir atgriezušās 64 ģimenes!

Ir daudz tādu partiju, kas sevi sauc par “diasporu partijām”, to interešu aizstāvjiem, bet cik no viņiem starpvēlēšanu laikā vispār ir apmeklējuši kādu emigrācijas latviešu kopienu? Kādus reālus, izmērāmus reemigrācijas vai diasporas atbalsta darbus paveikuši?

Saprotams, šajā jautājumā ir arī otra puse. Kultūras ministre ieradās vizītē Londonā, aicināja tautiešus uz tikšanos, paredzēja sarunai trīs stundas.. atnāca divi cilvēki.

Mana pārliecība ir, ka lai kur latvieši pasaulē atrastos, viņi var darīt labas lietas savai valstij, savai dzimtenei. Tas attiecas kā uz eksporta veicināšanu, inovatīvu projektu veicināšanu, tā kultūras un dzīvās saiknes saglabāšanu.

Latvietis emigrācijā vienmēr ir un būs neatņemama Latvijas sastāvdaļa.

Laimīgu ceļu un veiksmi 13. Saeimas vēlēšanās!

Liesma Kalve

Foto: Liesma Kalve, Riharda Kola personīgais arhīvs.

Mazāk 

Mazāk 

 

 

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas