EK rosina ļaut dalībvalstīm izvēlēties ziemas vai vasaras laiku

Nākamgad varētu notikt pēdējā pāreja uz vasaras vai ziemas laiku – Eiropas Komisija (EK) rosinājusi izbeigt sezonālo pulksteņrādītāju pagriešanu, ļaujot dalībvalstīm brīvi izvēlēties, vai pastāvīgi piemērot vasaras vai ziemas laiku.

Eiropas Komisijas priekšlikums paredz, ka katrai dalībvalstij līdz nākamā gada aprīlim jāziņo, vai tā plāno pastāvīgi piemērot vasaras laiku vai oktobrī pāriet uz ziemas laiku. Visām izmaiņām jānotiek saskaņoti ar kaimiņvalstīm, garantējot optimālu iekšējā tirgus darbību.

Priekšlikums tiks iesniegts apstiprināšanai Eiropas Parlamentā un Padomē.

Plānots, ka pēdējā pāreja uz vasaras laiku notiks 2019.gada 31.martā.

Dalībvalstis, kuras vēlēsies par standarta laiku pieņemt ziemas laika režīmu, pēdējo pulksteņu griešanu veiks nākamā gada 27.oktobrī. Pēc tam laika maiņas vairs nebūs iespējamas.

KONTEKSTS:

Visas Eiropas Savienības dalībvalstis pulksteņa radītājus vienlaikus pagriež divreiz gadā – oktobra pēdējā svētdienā stundu atpakaļ, bet marta pēdējā svētdienā stundu uz priekšu. To regulē pašu dalībvalstu apstiprināta Eiropas Savienības regula, un pulksteņa grozīšana galvenokārt tiek pamatota ar enerģijas taupīšanu.

Taču pētījumi par pulksteņa grozīšanas praksi neliecina par viennozīmīgiem ieguvumiem ekonomiski. Turklāt daudzi argumentē, ka tam ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību, attiecīgi ietekmējot arī viņu darbaspējas.

Par atteikšanos no pulksteņa grozīšanas iestājušās tādas valstis kā Somija, Igaunija, Lietuva. Arī Latvijas valdība iepriekš apstiprināja, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no laika maiņas, ja kā pamatlaiks visā Eiropas Savienībā tiek noteikts vasaras laiks.

Toreiz Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone Latvijas Radio norādīja, ka pulksteņa grozīšanai īsti ekonomisku ieguvumu nav: „Drīzāk ir zaudējumi. Brīdī, kad cilvēkiem ir jāpielāgojas jaunajam laikam, produktivitāte drīzāk krītas. Līdz ar to tas ir vērtējams negatīvi. Svarīgākais ir, ka, ja šo laiku groza, tad būtiski, ka mēs ar kaimiņvalstīm esam vienā laika zonā, lai laiks mums ir vienāds, jo tad mums ir vairāki ekonomiskie ieguvumi. Kopumā raugoties, šis ir vecs paradums, kas īsti neattaisno uz to liktās cerības.”

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas