Politiķus lamā.. :( Nē, tas mani nebaida!

Saruna ar Terēzu Luksu – Sigati (35) , ventspilnieci, Garkalnes novada deputāti, 13. Saeimas deputāta kandidāti

Pašvaldībā NĪN nav jābūt izšķirošajam nodoklim

Šī brīža valsts politika attiecībā uz NĪN ir netaisnīga un jau mehānisma līmenī nepareizi funkcionējoša. Tas ir aprēķins vai muļķība? Visdrīzāk abi. Daudzviet NĪN ir nesamērīgi augsts tikai tādēļ, ka kāds vairumā un par augstu cenu uzpērk zemi un mājokļus. Ir bēdīgi piemēri Jūrmalā un Madonā, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji nespēj ne nopirkt zemi, ne nomaksāt NĪN.

Viennozīmīgi tas ir valsts politikas jautājums – vai izģērbt un padzīt pamatiedzīvotājus vai būt ieinteresētiem darīt visu, lai cilvēki vēlētos dzīvot Latvijā, lai Latvijas resursi un valdība, pirmkārt, strādātu iedzīvotāju labā un interesēs arī darbos, ne tikai vārdos. Tā tas ir arī citās valstīs.

Vienīgais mājoklis jāatbrīvo no NĪN maksājuma

Vai arī tam jābūt maksājumam uz vienošanās pamata ar pašvaldību. Piemēram, gadījumos, kad dzīvesvietas apkaimē nepieciešami uzlabojumi vai izdarāmas konkrētas lietas. Pašvaldības pienākums un atbildība ir nodrošināt iespējami labus vides apstākļus iedzīvotājiem.

Nodoklim jābūt kā mehānismam, kas attīsta novadu, infrastruktūru, rada komfortablus dzīves apstākļus un palielina nekustamā īpašuma vērtību. Tas nedrīkst būt kā slogs, bet gan kā nodeva/samaksa – garantija dzīve apstākļu uzlabošanai. Maksā tie, kuri var un vēlas labākus dzīves apstākļus. Pašvaldība un valsts palīdz.

Loģiski, ka šādu nodokli ir saprātīgi saukt par Infrastruktūras nodokli, jo tā ir patiesā maksājuma jēga pašvaldības budžetā. Saeimā ir jābūt cilvēkiem, kuri izprot nodokļa mehānismu praktisko pielietojumu iedzīvotāju interesēs. Un tie ir pašvaldību cilvēki. Redzu lieliskus kolēģus un domubiedrus, kuri to jau no sirds dara – Māris Sprindžuks, Jānis Ruks, Guntis Gladkins, Dagnis Straubergs.

Esmu gatava likt lietā arī savas prasmes un zināšanas

Ja esošie politiķi gremdē valsti, tad pie varas jānāk tiem, kuri patiesi vēlas valsti celt. Tagad un tūlīt, jo joprojām ik dienas Latviju pamet… cilvēki. Tas jāaptur.

Sliktā cilvēku attieksme pret politiķiem mani nebaida. Uzskatu, ka tie politiķi, kuri strādās godīgi, mainīs iedzīvotāju domas – ar darbiem un rezultātiem. Ja zinu, ka strādāju cilvēku labā, tad ir vienalga, vai un kā Tevi lamā, jo daru pareizi un eju uz labu rezultātu visiem.

Esmu gatava tam, ka mani sākumā iemetīs vienā maisā un lamās par politiķi. Tāpēc esmu Latvijas Reģionu apvienībā (LRA), lai būtu kopā ar pieredzējušiem citu pašvaldību krietniem saimniekiem, kuri sirsnīgi aprunājas ar annas tantēm, kārļonkuļiem un izdara tā, kā visiem pa prātam un labi. LRA nav nevienam neko parādā.

Tas ir politisks spēks, kas nav mākslīgi kādas lielvaras vai pelēkā kardināla veidots. Paši sanāca no novadiem, paši apvienojās, lai būtu stiprāki un Latvijas reģioni tiktu pārstāvēti Saeimā ar reāliem cilvēkiem – darba darītājiem.

Mana rūpe – mājokļu lietas, nodokļi

Šos jautājumus esmu izkodusi un varu sevi saukt par eksperti. Zinu, kādai jābūt labai dzīvojamā fonda attīstības programmai, kā jāveido pašvaldību un valsts budžets, kā jāizturas pret ES regulām.

Man patīk šķirot atkritumus. Sekoju kustībai Zerowaste – komposta ieguve pilsētas apstākļos. Latvijā šī būs obligāta prasība pēc pāris gadiem. Tomēr ieviešanu ļoti traucē valsts pārvaldes birokrātija. Un ne tikai atkritumu lietās. Dzīve prasa straujāku tempu, vienkāršu, nesamākslotu sadarbību cilvēks – pašvaldība – valsts.

Deputātam un amatpersonai ir jāpiešķir izcila privilēģija – personīgā atbildība par pieņemto lēmumu

Dagdas piemērs. Šā gada janvārī Ģenerālprokuratūra iesniegusi Daugavpils tiesā prasību pret Dagdas novada pašvaldības domes deputātiem par 11 729 eiro piedziņu.

Ar Dagdas novada pašvaldības domes lēmumu tika bez samaksas atsavināts pazemes atradnē esošais aktīvs – smilts, tādējādi nodarot attiecīgajai pašvaldībai zaudējumus 11 729 eiro vērtībā. Šī summa tiks piedzīta no deputātiem, kuri nobalsoja “par”. Labs sākums!

Manuprāt ar to ir jāsāk. Akmenī jāiecērt. Citādi pavisam drīz visa Latvija būs viens liels Brīvdabas muzejs.

Cilvēkiem visos laikos ir bijusi iespēja aizbraukt no Latvijas.

Mamma savulaik atteicās sekot mīlestībai uz Vāciju un upurēja savu laimi, lai ģimenei nenāktos ciest vēlīno represiju laikā.

Kad beidzu vidusskolu – plaši tika piedāvāta iespēja doties uz Īriju. Pilnīgi visi gribēja pamēģināt. Daudzi to arī darīja. Es izvēlējos Norvēģiju. Strādāju viesnīcā kā istabene un administratore. Nespēju tur ilgāk kā divus mēnešus izturēt. Mūžīgā tumsa, aukstums, lai arī labu algu saņēmu. Vecmāmiņas darudzene uz Austrāliju aicināja, kad izmācījos par medmāsu. Tomēr dzīve iegriezās tā, ka vajadzēja atteikt, lai gan finansiāls vilinājums bija milzīgs.

Visos laikos ir arī nācies pamest dzimteni.

Mana ģimene joprojām kā lielu dārgumu glabā gredzenu, ko vecvectētiņam pateicībā par pārcelšanu no Miķeļbākas uz Zviedriju 2. Pasaules kara laikā uzdāvināja kāda latviešu bēgļu ģimene. Viņš toreiz daudzus izglāba.

Šodien, kad nav kara apstākļu un mierīgā ceļā izkarota brīvība, atkal jāizdara izvēle.

Es nevienu nenosodu par lēmumu – prom no Latvijas. Drīzāk priecājos par tiem, kuri atraduši savu vietu, savas otrās mājas un ir laimīgi.

Strādājot nekustamo īpašumu tirgū skaidri redzēju tendenci toreiz, gadsimtu mijā. Cilvēki krita panikā – ārzemnieki izpērk Latvijas īpašumus masveidā, drīz neko nevarēs nopirkt, cenas vislabākās zemes vai mājokļa iegādei. Nu kurš tādā situācijā neizvēlas ņemt kredītu, lai nodrošinātu savu nākotni ģimenei? Jebkurš! Un kurš varēja paredzēt, ka pienāks brīdis, kad parādsaistības ar darbu šeit nevarēs nosegt?

Varbūt laiks sliktos tikumus mainīt uz labu – tā, lai Latvija kļūst par stipru un bagātu zemi, kurā dzīvo laimīgi, godīgi un gudri cilvēki?

Teksts un foto:  Liesma Kalve

Reklāmu apmaksā: Latvijas Reģionu Apvienība

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas