Rīga – Londona – Rīga – un atrodu savu ceļu

 

Trūkums iedzina spītu

Mani sauc Edijs Pipars (28), esmu  cēsinieks. No grīdu mazgātāja “Raunas Vārtos”, līdz bankas ierēdnim. Tas nebūt nebija viegls ceļš un vēl nav beidzies.

Uzaugt piecu bērnu ģimenē bez tēva, kur mamma ir vienīgā aprūpētāja,  bija smagi, lai neteiktu – traģiski.

16 gadu vecumā sāku  restorānu karjeru ar grīdu mazgāšanu, 18 gados jau biju bārmenis. Pēc gada – prom no Cēsīm uz Rīgu, lai stātos juristos. Dienā mācības, naktī darbs, bet veiksmes stāsts tomēr nesanāca. Alga bija (ja bija) tik niecīga, ka studiju apmaksai nepietika, kur nu vēl sevis uzturēšanai. Kafija dara laimīgu! Tā mana vērtīgākā atziņa, ko ieguvu strādājot Costa Coffee. Pilnveidoju savas prasmes un aizraušanos ar coffe art kursiem un konkursiem. Tas vēlāk labi noderēja un pašlaik sagādā daudz priecīgu brīžu.

Mana emigrācija

Visparastākais latvieša – emigranta stāsts. Banāli. “Laba draudzene” piedāvā darbu Portsmutā. Aizbraucu daudz nedomājot. Protams, neviens mani tur nesagaida. Iekāpju metro un visu nakti vizinos pa Oxford Street.

No rīta meklēju, kur pabrokastot. Esmu uz Piccadili laukuma, ieeju tuvākajā kafejnīcā un kopā ar brokastīm dabūju tur arī darbu. Divus gadus nostrādāju. Protams, uzradās  labā draudzene, dievojās, ka nav varējusi sagaidīt, jo saimniece neļaujot pie sevis nevienu draugu vest. Beigās vēl palīdzēju viņai tikt pie darba un kādam viņas paziņam arī.

Reāls parkā uz soliņa sastaptā stāsts

Droši, ka daudziem laimes meklētājiem Lielbritānijā ir šādi piedzīvojumi, kad parkā uz soliņa piesienas kāds, kurš it kā ir modeļu aģentūras vai kino industrijas atlases menedžeris. Arī man gadījās. Saņēmu piedāvājumu piestrādāt par modeli. Ieguglēju vizītkarti – izrādās, reāls cilvēks Phillip Stephens! Aizgāju uz fotoprovēm, tur mani sagaidīja princeses Diānas dizaineris (viens no) un sastrādājām veselu sēriju bilžu brendam “Uncanditional”. Atmiņai palika foršais zvaigžņotais krekliņš, ar ko lepojos vēl šodien.

Dzīve piespēlē nākamo virzienu

Piecus gadus turpinu strādāt Freedom bārā, O- bārā, līdz varu iestāties RISEBā Latvijā, studēju biznesa psiholoģiju.

Mērojot ceļu Londona – Rīga – Londona, sāku izpalīdzēt cilvēkiem atvest, aizvest mantas. Līdz sāku saņemt tik daudz zvanu ar lūgumiem palīdzēt, ka nācās domāt, kā to darīt savādāk – plašāk un profesionālāk.

Piereģistrēju grupu Facebook – “Palīdzēsim viens otram”. Nu tā ir biedrība ar sabiedriskā labuma guvēja statusu. Mantu pārvadāšana apaugusi ar plašu labdarības un palīdzības darbu spektru.

Nedodam zivi, bet makšķeri

Palīdzam ikvienam, kurš vai par kuru lūdz palīdzību. Organizējam rehabilitāciju pēc smagām slimībām, gādājam medikamentus, pārtiku, apģērbus trūkumā nonākušajiem. Mācām rakstīt CV un komunicēt darba meklējumos bezdarbniekiem, sniedzam juridiskās konsultācijas alimentu, pabalstu lietās. Mums ir savs jurists.

Labi sadarbojamies ar ārstniecības iestādēm, bet ne vienmēr tik labi ar sociālajiem dienestiem. Dažādi cilvēki un iestādes mums regulāri ziņo par tiem pacientiem, kuriem pēc izrakstīšanās no stacionāra turpmākajai ārstēšanai nepieciešama palīdzība.

Par dažu labu pacientu cīnāmies nepaguruši. Dažkārt no sociālo dienestu darbinieku puses esam saņēmuši skarbus apvainojumus – krāpnieki, zagļi utt. Viņu rūpes par grūtībās nonākušajiem ir formālas – butrs burtā, kā likumā paredzēts. Mūsu rūpes – reālas, kā cilvēkam labāk. Vienam otru brīžiem šķiet – nekad nesaprast.

Galvenais šiem dienestiem  ir cīņa par ietekmi. Cilvēks paliek visattālākajā plānā.Tas gan stāsts par atsevišķiem dienestiem un darbiniekiem, jo gadās arī ļoti izpalīdzīgi un saprotoši sociālie dienesti, kuriem tiešām rūp grūtībās nonākušie.

Cīnāmies ar politiskām sekām

Mūsu redzeslokā ir vairākas ģimenes, kur apgādnieks zaudējis darbu, mājokļu parādi izauguši kosmiski, posts un bezcerība visapkārt. Braucam bez brīdinājuma, raugāmies, kāda ir reālā situācija un vai cilvēki grib ko mainīt savā dzīvē. Esam būvējuši sivēniem nojumes, lai tie saulē nepārkarst, mēzuši dzīvokļus, lai redzams, cik patīkami ir tīrībā dzīvot, rakstām oficiālas vēstules sociālajiem dienestiem – uz tām nevar neatbildēt, slēpjam māmiņas no vīriem – varmākām.

Visgrūtākais ir izpildīt pēdējo gribu. Zinot, ka slimība ir neuzveicama, darām to ar smeldzi sirdī – sagādājam pēdējos skaistos dzīves brīžus tālā ceļa gājējiem.

Mani lielākie meli dzīvē ir tad, kad 4. stadijas vēža slimniekam saku – Viss būs labi.

Dievam nevajag starpnieku

Ja ievainots cilvēks aiziet uz baznīcu, visbiežāk tur to piebeidz līdz galam. Reālas palīdzības vietā likt cilvēkam paļauties uz Dieva gribu un žēlastību ir nejēdzīgi.

Es skaitu lūgšanas. Visbiežāk, lai pateiktu paldies par to, kas man ir dots. Sūtu pateicību par katru dienu, par dzīvi, ko man ļauts dzīvot. Nenosodu nevienu. Tā nav iespējams cilvēkam ļaut kaut ko mainīt. Ikdienā redzu zaņķi sev visapkārt – alkoholiķi, narkomāni. Ja cilvēks apzinās savu nelaimi – piedāvājam palīdzību – glābšanas riņķi.

Esmu pats izdzīvojis šo procesu – manas bērnības laikā mammas cīņa par eksistenci bija lieliska skola, lai saprastu – ja  neesi bijis bēdu ielejas pašā apakšā, tu citam nevari palīdzēt.

Mana misija politikā – ikvienam vienkārši cilvēka cienīgu dzīvi

 Ja esmu spējis ieviest un nodrošināt palīdzības sistēmu trūkumā nonākušiem Latvijas iedzīvotājiem kā uzņēmējs, tad noteikti spēšu to darīt kā deputāts. Tas dos iespēju darboties valsts līmenī un ar laiku panākt to, ka ziedojumi un pašpalīdzība būs īpašu gadījumu izraisīta, ne valsts sistēma, uz kuru tiek norādīts ceļš ikvienam trūkumcietējam vai nelaimē nokļuvušajam.

Mani daudzi ir aicinājuši savā partijā. Tomēr vienīgā, kur saskatu iespēju bez vadības diktāta darboties saskaņā ar savu pārliecību, ir Latvijas Reģionu apvienība. Te nav pat mazākās šaubu ēnas – partija neiet neviena “oligarha” pavadā, bet iestājas par parasto iedzīvotāju.

Mans lozungs – APMIERINĀTS CILVĒKS – LABA VALSTS

Izskaust tādus absurdus kā pensiju aplikšana ar nodokļiem, ieviest algu izmaksu reizi nedēļā… ir daudz tādu lietu, ko katru atsevišķi varētu uzskatīt par sīkumu, tomēr  kopā tās agri vai vēlu radīs labākus apstākļus visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai kur viņi atrastos.

Esmu gatavs jauniem izaicinājumiem – 13Saeimas vēlēšanās LRA Rīgas sarakstā atradīsiet mani ar numuru

Latvijas Reģionu apvienības 13. Saeimas deputāta kandidātu uzklausīja Liesma Kalve.

Foto: no personīgā arhīva; Liesma Kalve

Reklāmu apmaksā Latvijas Reģionu apvienība

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas