Svešvalodu zināšanu trūkums apdraud Lielbritānijas ekonomiku

Lielbritānijas ekonomika cietīs, un jaunie briti nebūs spējīgi sacensties par darbavietām starptautiskā līmenī, ja vien valsts reputācija saistībā ar vājām svešvalodu zināšanām netiks uzlabota, raksta «Independent».

Šādi brīdinājumi izteikti no deputātu puses, un viņi ir uzsākuši valodu manifestu. Visu Partiju Parlamenta grupa (VPPG) savā ziņojumā aicina veikt atjaunošanās programmu valstiskā līmenī, kuras mērķis ir palielināt to cilvēku skaitu, kuri runā vismaz vienā svešvalodā. Deputāti apgalvo, ka, neieviešot izmaiņas saistībā ar nācijas valodu zināšanām, valsts ekonomika cietīs, un tiks sagrauta arī Lielbritānijas reputācija starptautiskā līmenī. Deputāti iedrošina visas politiskās partijas savos nākamā gada vispārējo vēlēšanu manifestos apņemties uzlabot iedzīvotāju valodu prasmes. To studentu skaits, kuri izvēlas studēt valodas, ir rekordzems. Kopš 2000.gada 44 universitātes ir atteikušās studentiem piedāvāt valodu kursus zemā pieprasījuma dēļ.

Ziņojumā arī norādīts uz pierādījumiem, ka tikai 9% 15 gadus veco angļu jauniešu savu pirmo svešvalodu ir apguvuši augstākā līmenī par pamata. Augstas kvalitātes valodu apmācībām jābūt pieejamām visiem bērniem, sākot ar septiņu gadu vecumu. Tādējādi par mērķi var uzstādīt to, ka bērniem jāiegūst labas valodu prasmes līdz vidusskolas beigām, apgalvo deputāti. Uzņēmumi un darba devēji arī jāiesaista valodas prasmju uzlabošanā. Nepieciešams apņemties uzturēt un attīstīt Lielbritānijas ekspertīzi modernajās valodās un kultūrās valsts universitāšu valodu fakultātēs, teica VPPG. Baronese Kusina (Coussins), VPPG vadītāja, teica: «Nākamajai valdībai būs nepieciešams rīkoties, lai uzlabotu valodu zināšanas šajā valstī. Pretējā gadījumā mūsu jaunieši turpinās atpalikt no saviem vienaudžiem Eiropas un globālā līmenī.»

«Valodu nezināšana arī samazinās eksporta izaugsmi, mūsu starptautiskā reputācija cietīs, un tiks apdraudēta mūsu drošība, aizsardzība un diplomātija.» Īans Bokhems (Ian Bauckham), Skolu un Koledžu vadītāju asociācijas prezidents, teica: «Skolas vienas pašas šo problēmu nevar atrisināt. Mēs atbalstām šo pieeju, jo tā sevī ietver darba devējus, politiskās partijas un universitātes – visiem jāapņemas censties situāciju uzlabot», viņš piebilda. Izglītības ministrijas pārstāvis teica, ka vēlme apgūt svešvalodas pamazām palielinās. Bērniem no 7-14 gadu vecumam valodas ir jāmācās obligāti, un nākamā gada laikā valodu prasmju uzlabošanai tiks tērēti 350 000 mārciņu.

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas