Skolēni 14 gadu vecumā nav gatavi izvēlēties vidējās izglītības virzienu

Kā informē «Telegraph», vadošais neirozinātnieks apgalvo, ka skolēniem nevajadzētu pieprasīt izvēlēties vidējās izglītības virzienu (GCSE) 14 gadu vecumā, jo šajā laikā bērnu smadzenes vēl nav pietiekami attīstījušās.
Likt pusaudžiem veikt šādu atbildīgu kvalifikācijas izvēli nozīmē to, ka uz viņiem tiek izdarīts spiediens, taču bērni šajā laikā vēl nav tam gatavi brieduma trūkuma dēļ.
Sāra-Džeina Bleikmora (Sarah-Jayne Blakemore), kognitīvās neirozinātnes profesore, teica, ka šos svarīgos, ar nākotni saistītos lēmumus nepieciešams atlikt uz vēlāku laiku.
Saskaņā ar pašreizējo sistēmu pusaudžiem ceļā uz vidējās izglītības sertifikāta (GCSE) iegūšanu tiek pieprasīts veikt virziena izvēli devītā mācību gada laikā – viņi tajā brīdī ir 13 vai 14 gadus veci.
Šī izvēle atstāj lielu iespaidu uz skolēna progresu un attīstību tālākajā dzīvē, un nepareizi pieņemts lēmums var kļūt par barjeru, izvēloties A līmeņa kursus un studiju virzienu universitātē.
Runājot konferencē Londonā, profesore ieteica veikt izmaiņas un ieviest bakalaura tipa sistēmu, kurā skolēni turpina studēt dažādu virzienu zinātnes līdz pat 18 gadu vecumam, tādējādi tālāk viņiem ir lielākas izvēles iespējas.
«Mums nevajadzētu likt skolēniem pieņemt lēmumu 14 gadu vecumā», viņa teica.
Profesore piebilda: «Jūs taču neliktu sešus gadus vecam bērnam pieņemt lēmumus, kas saistīti ar viņu karjeru.»
«Tas ir tāpēc, ka mēs zinām, ka sešus gadus veci bērni ir mazi, un viņu smadzenes un kognitīvās spējas nav piemērotas, lai pieņemtu lielus lēmumus, kas iespaidos visu viņu atlikušo dzīvi.»
«Vispārīgi runājot, sešus gadus vecu bērnu vietā šos lēmumus pieņem skolotāji vai vecāki.»
«Tomēr pašlaik lielu lēmumu pieņemšana ir atstāta 14 gadus vecu bērnu ziņā.»
«Es domāju, ka daļēji tas ir tāpēc, ka viņi izskatās kā pieaugušie, līdz ar to pret viņiem attiecīgi izturas.»
«Tomēr patiesībā, aplūkojot viņu smadzenes, top skaidrs, ka tās nav pieaugušo smadzenes, un viņiem priekšā vēl ir tāls attīstības ceļš.»
Bleikmora apgalvo, ka pēdējo 15-20 gadu laikā jauno tehnoloģiju dēļ zinātniekiem ir iespējas skenēt dzīva cilvēka smadzenes un piefiksēt izmaiņas, kas rodas to struktūrā un funkcijās.
Šādu pētījumu veikšana ir izmainījusi to, kā mēs attiecamies pret cilvēka smadzenēm.
Foto: Stockimages, FreeDigitalPhotos.net
 
 
 

Tev varētu patikt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populāras ziņas